Kas notiek ar jūsu parolēm pēc jūsu nāves?
Lielākajai daļai no mums ir desmitiem kontu, sākot ar e-pastu un banku un beidzot ar fotoattēliem un abonementiem, un neviens cits nezina paroles. Kad kāds nomirst, šīs paroles ģimenei automātiski nepāriet. Lūk, kas notiek patiesībā un kā tam sagatavoties, kamēr vēl iespējams.
Īsā atbilde: nekas nenotiek automātiski
Konti paliek bloķēti. Katram uzņēmumam ir sava kārtība, kurai parasti vajadzīga miršanas apliecība un pierādījums, ka pieprasītājs kārto mantojumu vai ir tuvs radinieks. Dažus kontus var pārvērst par piemiņas kontiem vai slēgt, retus var nodot, bet daudzus nevar atvērt vispār. Divfaktoru autentifikācija to vēl vairāk sarežģī: ja kodi nāk uz mirušā cilvēka tālruni un neviens nevar to atbloķēt, ģimene var palikt bez piekļuves pat ar pareizo paroli.
Ko piedāvā lielās platformas
„Apple“: mantojuma kontaktpersona
Varat norādīt vienu vai vairākas mantojuma kontaktpersonas. Pēc jūsu nāves kontaktpersona ar jūsu doto piekļuves atslēgu un miršanas apliecību var pieprasīt piekļuvi jūsu „iCloud“ datiem: fotoattēliem, ziņām, piezīmēm, failiem, kontaktiem, kalendāriem un ierīču rezerves kopijām. „Apple“ skaidri norāda robu: „iCloud Keychain“ saglabātās paroles, maksājumu informācija un iegādātais saturs nav iekļauti, un piekļuve ir laikā ierobežota.
„Google“: neaktīva konta pārvaldnieks
Jūs paši izvēlaties, kad konts tiek uzskatīts par neaktīvu (pēc 3, 6, 12 vai 18 mēnešiem bez lietošanas). „Google“ vispirms brīdina jūs, pēc tam informē līdz 10 uzticamām kontaktpersonām un var kopīgot ar tām izvēlētos datus, piemēram, fotoattēlus, e-pastus vai dokumentus. Tas attiecas uz jūsu „Google“ datiem, nevis uz parolēm visam pārējam.
Paroļu pārvaldnieki: ārkārtas piekļuve
Daži paroļu pārvaldnieki ļauj norādīt ārkārtas kontaktpersonu. Piemēram, „Bitwarden“ uzticama kontaktpersona var pieprasīt piekļuvi jūsu glabātavai; ja nenoraidāt pieprasījumu jūsu iestatītajā gaidīšanas laikā, piekļuve tiek piešķirta. Tas darbojas labi, bet tikai tad, ja paroles jau glabājat šajā pārvaldniekā un viss ir iestatīts iepriekš.
Sociālie tīkli
„Facebook“ ļauj izvēlēties mantojuma kontaktpersonu, kas rūpējas par piemiņas profilu, taču šī persona nevar pieteikties jūsu vārdā vai lasīt jūsu ziņas. Citi tīkli pēc pieprasījuma piedāvā piemiņas statusu vai dzēšanu.
Robs: pašas paroles
Kopā šie rīki atstāj robu. „Apple“ mantojuma kontaktpersona paroles nenodod. „Google“ rīks aptver tikai „Google“. Paroļu pārvaldnieks palīdz tikai tad, ja to izmanto, bet daudzi, īpaši gados vecāki radinieki, to neizmanto. Rezultāts ir labi zināmais papīra saraksts atvilktnē: viegli pazaudējams, viegli atrodams nepareizai personai un parasti novecojis.
Kā droši atstāt piekļuvi piecos soļos
- Sastādiet sarakstu. Pierakstiet savus kontus, kam katrs paredzēts un kas ar to jādara: paturēt, nodot, lejupielādēt datus vai slēgt. Sāciet ar e-pastu, jo tas ir atslēga visa pārējā atiestatīšanai.
- Izlemiet, kur glabāt informāciju. Paroļu pārvaldnieks ar ārkārtas piekļuvi, aizzīmogota vēstule pie advokāta vai notāra vai šifrēta glabātava, kas paredzēta nodošanai. Izvairieties no nešifrētiem failiem datorā.
- Norādiet cilvēkus. Izlemiet, kam būs piekļuve kam. Tai nav jābūt vienai personai visam.
- Padomājiet par divfaktoru autentifikāciju. Svarīgo kontu rezerves kodus glabājiet kopā ar parolēm un parūpējieties, lai kāds varētu atbloķēt jūsu tālruni vai zinātu, kur ir kodi.
- Uzturiet aktuālu. Iestatiet ikgadēju atgādinājumu. Novecojis saraksts rada gandrīz tikpat daudz problēmu kā saraksta neesamība.
Ko nedarīt
- Nerakstiet paroles testamentā. Daudzās valstīs testaments pēc mantojuma lietas kļūst par publisku dokumentu, un paroles mainās krietni ātrāk nekā testaments.
- Neglabājiet sarakstu kā vienkāršu tekstu tālrunī vai datorā. Kas tiek pie ierīces, tiek pie visa.
- Nelūdziet ģimenei pieteikties jūsu bankas kontos jūsu vārdā. Bankām un citām finanšu iestādēm ir savas procedūras nāves gadījumā, un personai, kas kārto mantojumu, tās jāizmanto. Ģimenei vajadzīgs kontu saraksts un pareizās kontaktpersonas.